Eiropas Komisija atzinīgi vērtē to, ka Padome ir pieņēmusi 17. sankciju paketi pret Krieviju. Jaunās ES sankcijas palielina Krievijai izmaksas par kara turpināšanu, radot vēl lielāku spiedienu uz jau tā saspringto un nestabilo situāciju Krievijas ekonomikā. Tas ir skaidrs signāls par ES nepārtraukto un nelokāmo atbalstu Ukrainai.
Šīs sankciju paketes mērķis ir vēl vairāk ierobežot Krievijas piekļuvi tehnoloģijām, kas tiek izmantotas kaujas laukā, un samazināt Krievijas ieņēmumus no energoresursu eksporta, vēršoties pret vēl nepieredzētu lielu skaitu kuģu Krievijas “ēnu flotē”. Ar šo paketi arī palielina sankciju sarakstā iekļauto personu un vienību skaitu. Turklāt ar to pagarina spēkā esošo atbrīvojumu no naftas cenu griestiem attiecībā uz Sakhalin-2 projektu, lai gādātu par Japānas enerģētisko drošību.
17. sankciju paketes galvenie elementi ir šādi.
PRETAPIEŠANAS PASĀKUMI
Eiropas Savienība ir iekļāvusi sankciju sarakstā vēl 189 kuģus, kuri ir daļa no naftas tankkuģu “ēnu flotes” vai palīdz Krievijai gūt ieņēmumus no energoresursiem; tādējādi kopējais sarakstā iekļauto kuģu skaits ir 342. Šie kuģi ir tikuši identificēti sadarbībā ar dalībvalstīm un Eiropas Jūras drošības aģentūru (EMSA). Uz tiem tagad attiecas aizliegums piekļūt ostām un aizliegums sniegt tiem pakalpojumus.
17. sankciju pakete ir vērienīgākais atsevišķais sankciju pasākums, kas pieņemts G7 līmenī un vērsts pret “ēnu flotes” kuģiem.
ES sankciju saraksti, kuros iekļauti “ēnu flotes” kuģi, kopā ar partnervalstu (piemēram, Apvienotās Karalistes un ASV) līdzīgiem pasākumiem ievērojami samazina Krievijas spēju gūt ieņēmumus naftas cenu griestu apiešanas rezultātā; tādējādi Krievijai ir arvien grūtāk aizstāt sankciju sarakstos iekļautos kuģus. Kopumā naftas eksports Kremlim ir kļuvis sarežģītāks un dārgāks, jo šie kuģi vairs nevar turpināt ierasto praksi. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, kurus apkopojusi naftas cenu ierobežošanas koalīcija, ir samazinājies pārvadātās Krievijas naftas apmērs, kā arī sarucis to kuģu skaits, kuri pārvadā šo naftu. Kopš Eiropas Savienība sākusi iekļaut šos kuģus sankciju sarakstos, ar šādu kuģu starpniecību piegādātās Krievijas jēlnaftas apmērs ir samazinājies par 76 %.
Turklāt ar šo paketi sankciju sarakstam pievieno vēl 31 uzņēmumu, kas tieši vai netieši atbalsta Krievijas militārrūpniecisko kompleksu vai ir iesaistīts sankciju apiešanā. To vidū ir 18 uzņēmumi, kas iedibināti Krievijā, un 13 uzņēmumi, kuri iedibināti trešās valstīs (seši Turcijā, trīs Vjetnamā, divi Apvienotajos Arābu Emirātos, viens Serbijā un viens Uzbekistānā).
PAPILDINĀTS SANKCIJU SARAKSTS
Šodien pieņemtā pakete ietver 75 papildu ierakstus sankciju sarakstā, tostarp 17 privātpersonas un 58 vienības, kas ir atbildīgas par darbībām, ar kurām tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība. Uz tām tagad attiecas aktīvu iesaldēšana un aizliegums darīt pieejamus saimnieciskos resursus, kā arī – privātpersonu gadījumā – ceļošanas aizliegums. Jaunie ieraksti sankciju sarakstā galvenokārt skar Krievijas militāro un aizsardzības nozari. Lai sankciju sarakstā iekļautu jaunos ierakstus, tiek izmantoti jauni kritēriji, kas saistīti ar “ēnu flotes” darbības veicinātājiem, kā arī jauni kritēriji, kuri attiecas uz militāro rūpniecību; abi kritēriji tika pieņemti 16. sankciju paketes ietvaros. Turklāt sankciju sarakstā ir iekļauta viena Krievijas kuģošanas sabiedrība (Joint Stock Company Volga Shipping), kurai ir būtiska nozīme ieņēmumu gūšanā. Visbeidzot, jaunie ieraksti sankciju sarakstā ir vērsti arī pret personām, kas iesaistītas kultūras mantojuma izlaupīšanā, kā arī pret citām personām, kuras aktīvi darbojas okupētajās teritorijās.
TIRDZNIECĪBAS JOMAS PASĀKUMI
Ar sankciju paketi vēl vairāk paplašina to divējāda lietojuma preču un progresīvo tehnoloģiju preču sarakstu, uz kurām tiek attiecināti eksporta ierobežojumi, lai liegtu Krievijai piekļuvi svarīgām tehnoloģijām (it īpaši tādām, kas tiek izmantotas militārām vajadzībām), piemēram, šādām:
- energoietilpīgu materiālu ķīmisko vielu prekursori. Ir pierādīts, ka šie ķīmisko vielu prekursori tiek – tieši vai netieši – izmantoti kā Krievijas raķešu propelenti. Tādēļ šajā sankciju paketē ir iekļautas tādas vielas kā nātrija hlorāts, kālija hlorāts, alumīnija pulveris, magnija pulveris un bora pulveris;
- augstas precizitātes datorizētu ciparvadības (CNC) darbgaldu rezerves daļas un sastāvdaļas. Uz darbgaldiem jau lielā mērā attiecas pašreizējās sankcijas, savukārt tādas rezerves daļas kā, piemēram, lodīšu gaitas skrūves un kodēšanas ierīces, ir ļoti būtiskas Krievijai, lai tā varētu uzturēt savu industriālo bāzi, kas apkalpo militāro sistēmu.
Ierobežojot šo sensitīvo preču eksportu un piemērojot tām sankciju pretapiešanas pasākumus, piemēram, tranzīta aizliegumu, Krievijai būs ievērojami grūtāk iegūt šos resursus.
“SAKHALIN IZŅĒMUMS”
Ar 17. sankciju paketi tiek pagarināts atbrīvojums no naftas cenu griestiem, ļaujot uz Japānu ar kuģiem pārvadāt jēlnaftu, kuras izcelsme ir Sakhalin-2 projektā Krievijā; minētā atbrīvojuma pamatā ir bažas par enerģētisko drošību. Pagarinājums ir piešķirts uz vienu gadu līdz 2026. gada 28. jūnijam.
Mūsu sankciju ietekme
ES noteiktās sankcijas joprojām ir pamatā ES reakcijai uz Krievijas nepamatoto militāro agresiju pret Ukrainu. Šīm sankcijām ir skaidrs mērķis – mazināt Krievijas spēju finansēt un turpināt karu pret Ukrainu. Ekonomiskie dati viennozīmīgi liecina par to, ka ES sankcijas darbojas.
Krievija tagad pārdod savus resursus ar atlaidi, savukārt to, kas tai vajadzīgs, tā pērk ar augstu piemaksu; rezultātā rodas nepārprotami negatīva ietekme uz Krievijas ekonomiku. Krievijas ekonomika darbojas gandrīz ar pilnu jaudu un saskaras ar augstu un aizvien lielāku inflāciju – patlaban tā pārsniedz 10 %, un tiek lēsts, ka 2025. gadā inflācija sasniegs 9,3 %, kas būtiski pārsniedz noteikto mērķrādītāju, proti, 4 %. Valdības budžeta deficīts strauji pieaug, un procentu likmes sasniedz 21 %. Krievija ir arī ievērojamā apmērā izņēmusi līdzekļus no Krievijas Nacionālā ieguldījumu fonda, lai finansētu savu budžeta deficītu. Fonda rīcībā esošo likvīdo aktīvu vērtība pašlaik ir par 65 % mazāka nekā pirms kara.
Turklāt, pateicoties ES un G7 valstu noteiktajām sankcijām enerģētikas jomā un plāna REPowerEU ietvaros īstenotajai politikai (piegāžu diversifikācijai un Krievijas importa aizstāšanai), Krievijas ieņēmumi no naftas un gāzes ir sarukuši no 100 miljardiem eiro 2022. gadā līdz 22 miljardiem eiro 2024. gadā. Tas ir par gandrīz 80 % mazāk nekā pirms kara.
Eksporta ierobežojumu rezultātā Krievijas ekonomikai ir liegta piekļuve divējāda lietojuma precēm, kritiski svarīgām tehnoloģijām un rūpniecības precēm, kuras ir būtiskas Krievijas uzsāktā kara turpināšanai, piemēram, tādām kā rezerves daļas, mašīnas un elektronikas izstrādājumi. Krievija ir zaudējusi vairāk nekā 60 % no tiem ieņēmumiem, kurus pirms kara tā guva tirdzniecībā ar Eiropas Savienību.
Sankciju jomā Eiropas Savienība īsteno spēcīgu starptautisko koordināciju G7 valstu līmenī un ar citiem līdzīgi domājošiem partneriem. Eiropas Komisija kā ES Līgumu sardze uzrauga to, kā ES dalībvalstis īsteno ES sankcijas.
Krievija pastāvīgi meklē veidus, kā apiet sankcijas. Tas ir skaidrs pierādījums tam, ka šādiem pasākumiem ir ietekme, taču tas arī nozīmē, ka ir vajadzīgi nepārtraukti pūliņi, lai novērstu sankciju apiešanu. ES sūtnis sankciju īstenošanā Deivids O'Salivans turpina vērsties pie svarīgākajām trešām valstīm, lai nepieļautu sankciju apiešanu. Sadarbībā ar līdzīgi domājošiem partneriem esam vienojušies arī par kopīgu augstas prioritātes sarakstu ar sankcijām pakļautajām precēm, kurām uzņēmumiem būtu jāpievērš īpaša vērība un kuras trešās valstis nedrīkst reeksportēt uz Krieviju. Turklāt Eiropas Savienībā esam arī izveidojuši sarakstu ar sankcijām pakļautajām precēm, kuras ir ekonomiski kritiski svarīgas un attiecībā uz kurām uzņēmumiem un trešām valstīm vajadzētu būt īpaši modriem.
Sīkāka informācija
Saite uz Oficiālo Vēstnesi (juridiskie teksti būs drīzumā pieejami)
Plašāka informācija par sankcijām
Citāti
Šī pret Krieviju vērsto sankciju kārta – kopā ar jaunām sankcijām hibrīddraudu, cilvēktiesību un ķīmisko ieroču jomā – ir visplašākā sankciju kārta kopš kara sākuma. Šajā 17. sankciju paketē esam iekļāvuši Krievijas naftas gigantu Surgutneftegas, kā arī gandrīz 200 kuģus no Krievijas “ēnu flotes”. Tik ilgi, kamēr Putins imitēs ieinteresētību miera panākšanā, tiks sagatavotas jaunas sankcijas. Savas rīcības dēļ Krievijai būs jāsaskaras ar smagām sekām; tas pats attiecas uz tiem, kuri sekmē Krievijas darbības. Jo ilgāk Krievija turpinās savu nelikumīgo un brutālo karu, jo stingrāka būs mūsu reakcija.
Kaja Kallasa, Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētājas vietniece
Šodien pieņemtā 17. sankciju pakete atkārtoti apstiprina Eiropas Savienības nelokāmo apņēmību atbalstīt Ukrainu un saukt Krieviju pie atbildības par tās īstenoto agresiju. Šie jaunie pasākumi ne tikai palielina ekonomisko un tehnoloģisko spiedienu uz Krievijas kara mašinēriju, bet arī ir spēcīgs signāls, ka jebkādi centieni apiet sankcijas izraisīs strauju un izlēmīgu reakciju. Šodien pieņemtā sankciju pakete vairāk nekā divreiz palielina to kuģu skaitu, kuri ir daļa no naftas tankkuģu “ēnu flotes” vai palīdz Krievijai gūt ieņēmumus no energoresursiem. Sankcijas darbojas – Krievijas ekonomika ir pakļauta spiedienam, tās resursi sarūk, un Krievijas spēja turpināt šo nelikumīgo karu ir aizvien lielākā mērā ierobežota. Eiropas Savienība ir vienota kopā ar Ukrainu un turpina pastiprināt centienus, lai nodrošinātu to, ka Krievija nevar apiet šīs sankcijas. Mēs turpināsim izdarīt spiedienu un saukt pie atbildības tos, kuri veicina šo karu.
Marija Luīza Albukērke, finanšu pakalpojumu un uzkrājumu un investīciju savienības komisāre
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2025. gada 20. maijs
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā