Saskaņā ar šodien publicēto jaunāko Eirobarometra aptauju uzticēšanās Eiropas Savienībai ir sasniegusi augstāko līmeni pēdējo 18 gadu laikā, un atbalsts eiro nekad nav bijis tik augsts kā tagad. Pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā eiropieši arī vēlētos redzēt spēcīgāku un pārliecinošāku ES, izmantojot kopēju aizsardzības un drošības politiku. Tajā pašā laikā miers ir un paliek vērtība, kas vislabāk iemieso ES.
Uzticēšanās ES ir sasniegusi augstāko līmeni pēdējo 18 gadu laikā
52 % eiropiešu uzticas ES, un tas ir augstākais rezultāts kopš 2007. gada. Vislielāko uzticēšanos ES pauž jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem (59 %). 52 % eiropiešu apgalvo, ka uzticas Eiropas Komisijai, tādējādi ir sasniegts vēl viens augstākais rādītājs 18 gadu laikā, turklāt jauniešu vidū šis rādītājs ir vēl augstāks (57 %). Tajā pašā laikā 36 % eiropiešu apgalvo, ka uzticas savas valsts valdībai, un 37 % apgalvo, ka uzticas savas valsts parlamentam.
Trīs ceturtdaļas respondentu (75 %) uzskata sevi par ES pilsoņiem – tā ir augstākā vērtība vairāk nekā divdesmit gadu laikā.
Turklāt vairāk nekā seši no desmit iedzīvotājiem (62 %) optimistiski raugās ES nākotnē.
Eiropieši atbalsta eiro
Eirobarometra aptaujā konstatēts visu laiku augstākais atbalsts kopējai valūtai gan Eiropas Savienībā (74 %), gan eirozonā (83 %). Attiecībā uz Eiropas ekonomikas stāvokli 44 % eiropiešu norāda, ka tas ir labs, savukārt 48 % to uzskata par sliktu. Lielākā daļa iedzīvotāju (43 %) ir pārliecināti, ka Eiropas ekonomiskā situācija nākamajos 12 mēnešos tāpat kā līdz šim saglabāsies stabila
Eiropieši vēlas spēcīgāku un uzstājīgāku ES
Gandrīz 7 no 10 respondentiem (69 %) piekrīt, ka Eiropas Savienība nodrošina stabilitāti trauksmainā pasaulē.
Gandrīz deviņi no desmit eiropiešiem (88 %) uzskata, ka būtu jāveido vairāk uz noteikumiem balstīta sadarbība starp pasaules valstīm un reģioniem. Vairāk nekā četri no pieciem ES iedzīvotājiem (86 %) uzskata, ka muitas tarifu palielināšana kaitē pasaules ekonomikai. Tomēr, ja citas valstis palielina nodokļus importam no ES, 80 % respondentu piekrīt, ka ES būtu jāpiemēro muitas tarifi, lai aizstāvētu savas intereses.
Vairāk nekā astoņi no desmit iedzīvotājiem (81 %) atbalsta dalībvalstu kopējo aizsardzības un drošības politiku – augstākais rezultāts kopš 2004. gada. Tajā pašā laikā 78 % pauž bažas par ES aizsardzību un drošību nākamajos piecos gados.
Attiecībā uz ES budžeta prioritātēm Eiropas iedzīvotāji vēlētos, lai ES budžeta līdzekļi tiktu izlietoti aizsardzībai un drošībai (43 %), nodarbinātībai, sociālajām lietām un sabiedrības veselībai (42 %), kā arī izglītībai, apmācībai, jaunatnei, kultūrai un plašsaziņas līdzekļiem (34 %, bez pārmaiņām). Ar 40 % drošība un aizsardzība ir arī svarīgākā joma, kurai, pēc iedzīvotāju domām, vajadzētu piešķirt lielāku ES finansējumu; tai seko enerģētikas pārkārtošana/cenas ziņā pieejama enerģija (32 %).
Eiropieši uzskata, ka vidēja termiņa pasākumi ES būtu jāveic drošības un aizsardzības jomā (39 %), kam seko ekonomika (29 %), migrācija (24 %) un klimats un vide (24 %). Tajā pašā laikā 44 % no visiem ES iedzīvotājiem uzskata, ka viņu dzīvi īstermiņā vispozitīvāk ietekmēs miera un stabilitātes nodrošināšana, kam seko pārtikas, veselības aprūpes un rūpniecības izejvielu nodrošināšana (27%) un vairāk darba iespēju (26 %).
Miers (41 %, + 2 procentpunkti) joprojām ir vērtība, kas vislabāk raksturo ES, kam seko demokrātija (33 % – 2 procentpunkti) un tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību ievērošana (28 %, jauna pozīcija).
Pastāvīgs un stabils atbalsts ES reakcijai uz karu Ukrainā
Ņemot vērā Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, 80 % Eiropas respondentu piekrīt, kaEiropas Savienībā ir jāuzņem cilvēki, kas bēg no kara, savukārt vairāk nekā trīs ceturtdaļas eiropiešu (76 %) atbalsta finansiālā un humānā atbalsta sniegšanu Ukrainai. 72 % ES iedzīvotāju atbalsta ekonomiskās sankcijas, kas noteiktas Krievijas valdībai, uzņēmumiem un privātpersonām, savukārt seši no desmit (60 %) atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un 59 % piekrīt tam, ka ES finansē militārā ekipējuma iegādi un piegādi Ukrainai.
Krievijas iebrukums Ukrainā joprojām tiek uzskatīts par svarīgāko no 15 jautājumiem ES līmenī (27 %), kam seko starptautiskā situācija (24 %) un drošība un aizsardzība (20 %). 77 % Eiropas respondentu piekrīt, ka Krievijas iebrukums Ukrainā apdraud ES drošību.
Vispārīga informācija
Eirobarometra 103. standartaptauja (2025. gada pavasaris) tika veikta visās 2025. gada 26. martā un 22. aprīlī 27 ES dalībvalstīs. Klātienē tika aptaujāti kopumā 26 368 ES pilsoņi. Aptaujas notika arī deviņās kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs (visās, izņemot Ukrainu), kā arī Apvienotajā Karalistē.
Papildu informācija
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2025. gada 28. maijs
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā